Parasti aļģu šūnas fotosintēzes ceļā fiksē oglekļa dioksīdu un ražo skābekli. Pētījumā
Ūdeņradis ir potenciāli klimatisksneitrālu degvielu, to nākotnē uzskata par enerģijas avotu. Galvenais ūdeņraža degvielas trūkums ir tas, ka tā ražošanai nepieciešams daudz enerģijas. Nepieciešama tīrāka alternatīva, un šis atklājums varētu būt svarīgs solis uz priekšu.
Lai aļģes ražotu ūdeņradi,ir nepieciešams ierobežot sēra uzņemšanu, kas ir viena no svarīgajām šūnu proteīnu sastāvdaļām. Atbildot uz to, aļģes palēnina vielmaiņu un izdala fotosintēzes procesā radušos lieko enerģiju vidē ūdeņraža veidā. Tas veidojas no ūdens, iedarbojoties katalizatoram - enzīmam hidrogenāzei. Dabā šis aļģu aizsargmehānisms iedarbojas tikai “izsalkušā” laikā, un kopumā ūdeņraža iznākums ir ļoti niecīgs.
Elektronu mikroskopisks blīvi iesaiņotu ūdeņradi ražojošu aļģu šūnu pilienu attēls. Mēroga josla 10 mikroni. Foto: profesors Sjins Huangs, Harbinas Tehnoloģiju institūts.
Lai paaugstinātu ūdeņraža ražošanas līmeni,zinātnieki dzīvos cukura pilienu mikroreaktorus ir pārklājuši ar aļģu šūnām plānā baktēriju apvalkā. Viņi absorbē skābekli un līdz ar to palielina aļģu šūnu skaitu, kas pielāgotas hidrogēzes aktivitātei.
Lai gan šis darbs joprojām ir agrīnā stadijā, tas ir solis uz fotobioloģiskās zaļās enerģijas attīstību dabiskos aerobos apstākļos.
Lasīt arī
Atrada pazudušo hetītu iespējamo valstību. Ko ir atraduši arheologi?
Zinātnieki ir izpētījuši, kā COVID-19 tiek pārraidīts telpās
No 1. janvāra visiem viedtālruņiem ir jābūt 16 krievu lietojumprogrammām