Intelekts saskaņā ar vienu definīciju ir “spēja uztvert informāciju un
Kopumā, ja mēs runājam par programmējamām mašīnām unpar mākslīgo intelektu, tie paši radīti 20.gs. Bet ar tiem saistītās idejas parādījās senajā Grieķijā. Piemēram, Zeva radītā mākslīgā sieviete atbilst mākslīgā intelekta jēdzienam.
Ir arī atšķirības starp algoritmu unmākslīgais intelekts. Galvenais ir tas, ka intelektam ir raksturīga adaptīva uzvedība, tas ir, tas var mainīties atkarībā no dažādiem faktoriem un kopumā problēmas risinājumam tuvojas neprognozējami.
Izveidoja pirmo mākslīgā intelekta modeliAlans Tjūrings. Mums izdevās to saprast, pateicoties vienkāršam testam. Šim nolūkam personai bija jāsazinās ar vienu personu un ar vienu datoru. Un datorprogrammas mērķis bija maldināt šo cilvēku.
1950. gadu beigās Frenks Rozenblats izstrādāja pirmo neironu tīklu. Un šis neironu tīkls varēja mācīties, tas ir, tas bija īsts mākslīgais intelekts.
Tad 1997. gadā pirmo reizi dators šaha spēlē spēja pārspēt pasaules čempionu Gariju Kasparovu.
Pēc tam 2011. gadā Google – liela mēroga neironu tīkls, kas spēj apstrādāt attēlus un izveidot citus, pamatojoties uz tiem.
Kas īsti ir neironu tīkls?Tas ir mākslīgais intelekts, kas darbojas pēc tāda paša principa kā cilvēka smadzenes. Tas ir, tas ir neironu tīkls, kurā dati tiek nepārtraukti apstrādāti, mainīti, un rezultātā tīkls tiek trenēts, tajā veidojas jauni savienojumi vai neironi.