Vilnas mamuti ne vienmēr bija tie pūkaini, kas attēloti grāmatās un filmās. Tagad zinātnieki to saprot
Pētnieki no Zviedrijas salīdzināja genomus23 Sibīrijas vilnas mamuti (Mammuthus primigenius) ar 28 mūsdienu Āzijas ziloņu (Elephas maximus) un Āfrikas ziloņu (Loxodonta) genomiem. Viņi atklāja, ka vairāk nekā 700 000 milzīgo izmirušo dzīvnieku pastāvēšanas gadu laikā ir mainījies to genoms. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Current Biology.
"Mēs vēlējāmies uzzināt, kas veido mamutuvilnas mamuts. Izrādījās, ka vilnas īpatņiem ir dažas ļoti raksturīgas morfoloģiskas pazīmes, piemēram, biezs kažoks un mazas ausis. Viņiem ir arī īpaša tauku vielmaiņa un aukstuma uztvere,” skaidro Stokholmas Paleoģenētikas centra paleontologs un pētījuma vadošais autors David Diez del Molino.
Ģenētiskās analīzes laikā zinātniekiatklāja, ka sugai raksturīgas iezīmes, piemēram, pūkains kažoks, tauku nogulsnes un spēja izturēt aukstumu, bija, kad vilnas mamuts atdalījās no stepju mamuta (Mammuthus trogontherii), kas ir viens no saviem priekštečiem. Pētnieki arī atklāja, ka vilnas mamutiem ir kļuvis sausāks ausu sērs un daudz mazāka ķermeņa smaka.
"Mēs atklājām dažas ļoti attīstītasgēni, kas saistīti ar vielmaiņu un tauku uzglabāšanu, kas sastopami arī citās Arktikas sugās, piemēram, ziemeļbriežos un polārlāčos. Šķiet, ka aukstumam pielāgotiem zīdītājiem notiek šo gēnu konverģenta evolūcija," secina zinātnieki.
Lasīt vairāk:
Virs Itālijas uzliesmoja sarkans oreols. Tagad tās būtība ir izskaidrota
Nosaukts veids, kā samazināt apetīti bez operācijas
Čia sēklu eksperiments apstiprina Alana Tjūringa slaveno matemātisko modeli
Vāka foto: World History Encyclopedia, Creative Commons Attribution
</ p>