2018. gadā zinātnieki atklāja jaunu supernovu klasi. Pirmo objektu atklāja orbitālais teleskops NuSTAR un
Kas ir zināms
Zinātnieki no Šefīldas universitātes pētījadati, kas iegūti dažādos viļņu garuma diapazonos. Mūsdienu zinātniskās teorijas saka, ka supernovas sprādziena laikā notiek sfērisks sprādziens. Kā izrādījās, AT2018govs dzimšanas laikā sprādziens bija plakans, kas pirmo atklāto kosmisko “govi” padarīja vēl unikālāku.
Spilgtums, temperatūra un ilgumsAtspīdums no AT2018 govs uzliesmojuma bija daudzkārt spēcīgāks, nekā pētnieki jebkad bija spējuši fiksēt. Tajā pašā laikā fiziķiem nav izskaidrojuma plakanas sprādzienam, lai gan ir vairāki pieņēmumi.
Alternatīvi, pēc sprādziena asupermasīva melnā cauruma jeb neitronu zvaigzne, kuras dēļ izmestais apvalks acumirklī izveidoja akrecijas disku. Otrs pieņēmums ir tāds, ka disks ar vielu parādījās pirms supernovas sprādziena.
Nobeigumā vēlamies piebilst, ka papildus AT2018govsPētniekiem izdevās atklāt vēl četras "govis", taču katrai no tām bija sfērisks sprādziens. Zinātnieki turpinās pētīt AT2018govju anomāliju. Iespējams, viņiem palīgā nāks jaunā Vera C. Rubin kosmiskā observatorija, kas sāks darboties 2024. gadā.